IT apkalpošana – abonēt vai pasūtīt pēc pieprasījuma?

Strādājot Latvijas IT tirgū jau vairāk kā 15 gadus, esam sastapušies ar dažādiem pārsteidzošiem apgalvojumiem, kuri klejo uzņēmēju vidū. Tie balstās saprotamā zināšanu un izpratnes trūkumā par dažādiem kompleksiem IT jautājumiem, kas prasa ne tikai nepārtrauktu izglītošanos, bet arī reālu darba pieredzi. Bieži vien šie mīti var uzņēmumam izdarīt lāča pakalpojumu.

Mīts: Man ikdienā neko nevajag (IT apkalpošana). Kad vajadzēs, piezvanīšu, izdarīsiet un es samaksāšu – tā es ieekonomēšu naudu.

Šāds uzskats par IT infrastruktūras apkalpošanu arvien ir ļoti izplatīts ne tikai mazo un vidējo uzņēmumu vidū, bet pat lielākās organizācijās, kur sava IT adminstrātora darbinieka nav. Kļūdas te ir vairākas.

• Pirmkārt, šāds modelis nav efektīvs izmaksu ziņā. Brīdī, kad ārpakalpojuma IT speciālists pirmo reizi ierauga kādu iekārtu: datoru, telefonu, printeri vai tīkla iekārtu tam nav pilnīgi nekādas informācijas, kas ar šo iekārtu ir darīts iepriekš: cik korekti tā bijusi instalēta, konfigurēta, kādi atjauninājumi ir likti vai nav, kādi ir drošības uzstādījumi, utt. tādas iekārtas diagnostika un remonts vai nu prasīs ļoti daudz laika (un būs attiecīgi stipri dārgs), vai, kā tas parasti diemžēl notiek, būs zemas kvalitātes.

• Otrkārt, šāds modelis nav veiktspējīgs.  IT sistēmas ir jāuzrauga un jāapkopj. Ja to nedara regulāri, tehnika stādā slikti – paliek lēna, karās, slēdzās ārā. Cilvēki, kas pie tā ir pieraduši, pat nedomā, ka var būt savādāk. Bieži uzņēmuma vadītājam pašam dators strādā labi un viņš pat nenojauš, ka darbiniekiem tas tā nav. Šādā gadījumā ir vērts padomāt – kādu daļu sava apmaksātā darba laika darbinieks tikai skatās, kā ekrāna lādējās vajadzīgā informācija un neko nedara?

• Treškārt, šāds modelis nav drošs. IT tehnoloģiju kompleksitāte arvien pieaug. Ar vieglu roku mēs aktivizējam dažādas sīkprogrammas, lejupielādējam jaunus rīkus, apmeklējam dažādas interneta lapas vai izmantojam vienādas paroles nenojaušot, kas notiek fonā. Pārdomāts un pastāvīgs drošības monitorings, kā arī  lietotāju izglītošana un apmācība nodrošina atbildīgu un drošu IT infrastruktūru uzņēmumā.

• Ceturtkārt, šāds modelis ir biznesam riskants. Fragmentārai IT sistēmu apkalpošanai ir gan drošības riski, gan izmaksu riski. Vienas iekārtas darba traucējumi var pārtraukt darbinieka aktīvo darbu uz veselu dienu. Taču, ja gadās nopietnākas ķibeles,  ugunsgrēka dzēšana  noteikti nebūs lēts prieks un, zinot ka stresa ietekmē cilvēki mēdz biežāk kļūdīties, arī risinājums var nebūt ideāls un nākotnē var atkārtoties. Tāpat, jānovērtē risks, ja IT speciālists “pēc pieprasījuma” nav pieejams tik ātri, cik uzņēmumam tas ir nepieciešams. Vai uzņēmums ir gatavs gaidīt “ugunsdzēsējus” 2-3 dienas? Pandēmija ir nepārprotami parādījusi, cik ātri ikdienišķas lietas var mainīties un pat tik ierastu priekšmetu kā datoru, var nebūt iespējas iegādāties, internets var palikt pastāvīgi lēns un pat biroja krēsli būs izpirkti.

Regulāra IT infrastruktūras uzturēšana, jeb IT apkalpošana ir drošs veids, kā pasargāt uzņēmumu no negaidītiem pārsteigumiem un, izmaksu ziņā, tas ir pieņemams arī maziem uzņēmumiem.

IT apkalpošana – vairāk par piedāvātajiem pakalpojumiem lasiet šeit.